Arhīvu dokumentos atrodams lēmums, ka 1874.gada vasarā Mores muižā jāuzbūvē skola. Par Mores muižas skolas darbības uzsākšanas gadu tātad uzskatāms 1875.gads, jo skola ir minēta 1875./76.gada pārskatā. Tā atradās ēkā „Skoliņa” (tagad – „Irbītes”).

Vidzemes lauku skolu gada pārskatā par 1875./76.gadu ir minēts, ka Mores ciema tagadējā teritorijā atrodas 2 pamatskolas: Kārtužu muižā (toreiz vāciskais nosaukums Schönek) un Akenstakas muižā (toreiz Klingenberg) “Skoliņā” (tagad “Irbītes”). Tās abas atradās Nītaures draudzes skolas pārziņā.

19.gs. 80.gados Kārtūžu muižas skola pēc ugunsgrēka pārceļas uz “Lielkājiem”, 90.gados uz pagastmāju, bet 1903.gadā uz jaunuzcelto skolas ēku (tagadējā skola ēka Siguldas ielā 3). Tolaik tā bija luterticīgās draudzes skola. Bet Akenstakas muižas skolas – pareizticīgo draudzes skolas – vecākās klases pēc 1906.gada pārceļas uz jaunuzcelto ēku Mores centrā (tagadējā skola ēka Siguldas ielā 15).

Līdz I pasaules karam Mores pagastā darbojas 3 skolas: divas pareizticīgo un viena luterāņu.

Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija smagi skāra arī Mores ciema teritoriju, kā rezultātā visas trīs skolu ēkas bija pamatīgi bojātas, remontam naudas nepietika. Skola tika atjaunota tikai vienā vietā – bijušajā muižkunga mājā Bērzainē Akenstakā, tajā 1919. – 1934. gadam par skolas pārzini strādāja Ādolfs Ziemelis.

• 1924.gadā skola uzsāka darbu atjaunotajā bijušajā luterticīgo skolas ēkā (Siguldas ielā 3). Visi pagasta skolēni mācījās vienā skolas ēkā, to skaits bija ap 90. Skolā bija 6 klases, strādāja 4 skolotāji un 1 apkalpotājs.

• 1925.– 1939. gadam skolas pārzinis bija Andrejs Blomkalns. Skolēnu skaits ap 110 – 120. Skolas telpas stipri nepiemērotas. Kopgalds un internāts gan bija, taču uzskates līdzekļu klāsts stipri nabadzīgs.

• 1926.– 1941. gados, sākoties padomju okupācijai, skolas pārzine bija Emīlija Veitmane.

Vācu okupācijas laikā 1941. – 1944.gadam skolu pārmaiņus vadīja Vladislavs un Anna Vanaģeļi, un skola savu darbību nepārtrauca. Mācības skolā tika pārtrauktas tikai Mores kauju laikā 1944.gada septembrī, jo abās skolās bija ierīkotas lazaretes. Abas ēkas guva bojājumus apšaudēs.

Pēc kaujām mācības atsākās Mores pagastmājas ēkā, bet pēc tam turpinājās atjaunotajā luterticīgo skolas ēkā.

• No 1944. – 1950. gadam par skolas direktoru strādāja Otto Metums. Šai laikā skolas dzīve un darbs tika pakļauts pēckara atjaunošanai. Bija jālabo skolas ēka, jāatjauno skolas materiālā bāze, kā arī jāorganizē mācību darbs.

• No 1950. – 1952. gadam skolas direktors bija Uldis Blaus.

• No 1952.- 1954. gadam skolas direktore bija Izolde Krūma.

• No 1954. – 1975. gadam skolas direktors bija Valdis Aizupietis – leģendāra personība, bieži pieminēts daudzu absolventu atmiņās ar savām īpašajām audzināšanas metodēm (melnais blociņš ar blēņdaru sarakstiem un tiem piespriestajiem darbiem utml…).

Šai laikā tika atjaunota pareizticīgo skolas ēka (Siguldas 15), un no 1958.gada 1.septembra mācības pamatā notika šajā ēkā. Otrā ēkā (Siguldas 3) tika atstāts internāts, ēdināšanas bloks, aktu zāle, kurā notika arī sporta nodarbības, kā arī zēnu un meiteņu mājturības kabineti. Skolas teritorijā tika iestādīts ābeļdārzs, ierīkota siltumnīca, izmēģinājumu lauciņi. Tur tika izaudzēti produkti skolas kopgaldam. Blakus skolas ēkai tika veikti meliorācijas darbi un ierīkoti sporta laukums un basketbola laukums. 1962.gadā skola ieguva 1.vietu rajonā skolas apkārtnes labiekārtošanā skolotājas Veltas Kaktiņas vadībā.

• No 1970.gada mācību klases pamazām atgriezās arī Siguldas 3, iekārtojot tur 1.klasi.

1975.gadā ar vērienu tika svinēta skolas simtgade, organizējot salidojumu, uz kuru pulcējās daudzi bijušie absolventi. Turpmāk salidojumi kļuva par skolas tradīciju un pēc iespējas tika rīkoti ik pēc 5 gadiem.

• No 1975. – 2000.gadam skolu vadīja tās ilglaicīgākā direktore Vija Bērziņa. Tas bija laiks, kad 80. gados nācās nopietni cīnīties par skolas pastāvēšanu, jo strauji samazinājās skolēnu skaits (1986.gadā tikai 60 skolēni). Taču šai laikā nopietna uzmanība tika pievērsta darbam ar talantīgajiem skolēniem, skolēni ar panākumiem piedalījās mācību olimpiādēs. Finansējums skolai bija niecīgs, remontdarbus parasti veica skolotāji saviem un ģimenes locekļu spēkiem, paši pērkot materiālus un krāsas.

No 2000.- 2005.gadam skolas direktore bija Iveta Apine. Skolai bija nepieciešamas pārmaiņas, un šai laikā tika uzsākta telpu paplašināšana, izbūvējot pirmo pažobeli un uzsāka gatavot projektu par speciālo klašu atvēršanu skolā.

• 2002.gadā tika uzsākta pirmsskolas izglītības programmas realizācija obligātajā pirmsskolas izglītības posmā 5 un 6 gadīgiem bērniem

• 2003.gadā tika mainīts skolas dibinātājs no Cēsu rajona Mores ciema uz Siguldas novada pašvaldību.

No 2006. -2016. gadam skolas direktore bija Gundega Pētersone.

Šai laikā tika realizētas ESF projekta “Bērnu ar intelektuālās attīstības traucējumiem integrācija Mores pamatskolā” 1. un 2.kārta. 2006. gadā uzsākta speciālās izglītības programmas realizācija skolā sākumskolas izglītības posmā, vienā klasē apvienojot 21015811 un 21015911 programmu bērnus.

2007./2008. mācību gadā tika atvērta Speciālās izglītības programmas 21015811 klase skolēniem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem un Speciālās izglītības programmas 21015911 klase skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem

2010.gadā pirmsskolas izglītības programmā tika iekļauti speciālās izglītības programmas skolēni.

2011.gadā iegādāts inventārs slēpošanai – slēpes un zābaki visa vecuma skolniekiem.

No 2016. gada decembra līdz šim brīdim skolu vada direktore Tīna Blūma.

Šai laikā skola iesaistās dažādos Eiropas Sociālā fonda projektos un aktīvi strādā pie skolas pozitīvā tēla veidošanas Siguldas novada pašvaldības mājas lapā un skolas izveidotajā sociālā tīkla Facebook “Mores skola” lapā.

Pēdējos gados ir vērojams izglītojamo skaita pieaugums, tāpēc turpinās telpu paplašināšana, pārbūvējot pažobeles. Pie ēkas Siguldas ielā 3, kur darbojas pirmsskolas grupiņas, iekārtoti rotaļu laukumi. Skolā ir paplašināts atbalsta personāla nodrošinājums.

Kopš 2018. gada skolas pirmsskolas izglītības programmā uzņem bērnus no 1,5 gadu vecuma un darbojas divas grupiņas.

Mores pamatskola plāno paplašināt iekļaujošās izglītības piedāvājumu Mores skolā un īstenot pirmā līmeņa profesionālās pamatizglītības programmas speciālajā izglītībā, kas nodrošinātu īpašiem bērniem turpināt izglītības ieguvi un profesijas apguvi sev zināmā vidē un katru vakaru atgriezties savās mājās. Šādu iespēju skolai nodrošinās Mores Amatu mājas izveide, kuras pārbūves projekts jau ir uzsākts. Mores Amatu māja būs Mores pamatskolas pārvaldībā un dienas pirmajā pusē Amatu mājas telpas izmantos Mores pamatskolas skolēni, kur viņiem būs iespēja apgūt dizaina un tehnoloģiju prasmes, mākslas un radošās jomas un profesionālos mācību priekšmetus. Savukārt pēcpusdienā šīs telpas varēs izmantot vietējās kopienas bērni un pieaugušie mākslas un citām radošajām nodarbībām. Šobrīd Amatu mājā norit apjomīgi ēkas rekonstrukcijas remontdarbi un tiek plānots, ka Mores Amatu mājas projekta 2. kārta tiks pabeigta 2022. gadā.